Arlina Kiddo
Atlantīdas reflektants
Postu skaits : 10
Reģistrēšanās datums : 2009-09-13
Vecums : 34
Dzīvesvieta : The Netherlands
 |  Subject: Uz pils trepem  Sun 13 Sep 2009, 22:18 | |
| Arlina lenam atgruda vala pils milzigas durvis un iznaca ara no pils. Par tik cik vina tikai nesen ieradas pili, meitene gribeja zinat, ka tad pils izskatas no arpuses. Meitene paskatijas uz trepem un pasmaidija pie sevis - pat majas vinas milaka vieta, kur apsesties un pafilozofet vienmer ir bijusas kapnes.
Ta nu Arlina nokapa paris pakapienus leja un apsedas. Ievelkot plausas svaigu gaisu, meitene lenam izvilka mazu gramatinu no savas somas un diezgan pavecu zimuli. Vina paskatijas apkart un nobrinijas cik viss ir kluss un mierigs. Vinas acis apstajas izbrina - milzigs koks pagalma vidu staveja stalts un vientuls. ''Ka tetis,'' meitene nodomaja un noputas.
Vinas pirksti parslideja pari gramatinas vakam un bez nekadas noteiktas kartibas atvera to pasa vidu. Lapas gramatinai bija tuksas, bet nedaudz iedzeltenas. Meitene uzmeta velvienu skatienu kokam un zimulis pieskaras tuksajai lapai. Arlina klusam saka dungot pie sevis dziesmu un ik pa laikam uzmezdama skatienu ozolam, parkopeja koku sava piezimju gramatina. | |
|
Tirkīza
Ventus Curator torņa vecākais
Postu skaits : 45
Reģistrēšanās datums : 2009-10-14
Vecums : 27
Dzīvesvieta : Mazs, jauks, balts mākonīts, tur augšā.
| | Subject: Re: Uz pils trepem Thu 15 Oct 2009, 17:06 | |
| Tiirkīza jutās lieliski. Vēl viena diena gandrīz nebija aizvadīta un, jāatzīst, ar visai zināmiem panākumiem. Vēl uz nevienu nodarbību meitenei nebija nācies iet, bet tomēr labi pabrokastot bija liels sasniegums. Nejau katram un katru dienu nākas paēst brokastis nekur nesteidzoties, un lūk - brokastis ir, dienas svarīgākā ēdienreize, jo bez tās dienu nevar uzsākt.
Meitene jutās ļoti pamanāmi pozitīva un šajā brīdī, šķietami, pilnīgi nekas nespētu sabojāt viņas garastāvokli.
Dodoties uz kāpnēm, Tirkīza prātoja par to, ka beidzot vajadzētu aiziet uz bibliotēku. Vēl ne reizi, šim mācību gadam sākoties, meitene nebija aizgājusi uz turieni. Nu labi, Tirkīza sākoties no šīs dienas nebija ne reizi aizgājusi uz bibliotēku. Tur kur ir simtiem jauko grāmatu. Vai tās gaida Tirkīza ar atplestām rokām? laikam ne, jo neviena grāmata meiteni nav pat satikusi. Un kas? Satiks un sagaidīs.
Divi soļi un trešais pakāpiens tika pārlēkts. Kas gan varēja būt vēl patīkamāk kā lieliska diena, kad ārā spīd saule un gājien uz bibliotēku, kas solījās būt pat ļoti produktīvs. Vismaz Tirkīza juta sevī lielu velmi piesēsties klāt kādam biezam un sarežģītam sējumam, lai nosēdētu pie tā vismaz pāris stundas, un pieceltos tikai tad, kad aiz loga debesis jau sārtotos un tuvotos vakariņu laiks.
Interesanti, kā klājās Artūram? Vajadzētu sarunāt ar brālēnu kādu tikšanos, apjautāties, kas jauns viņa pasaulē, viņa sapņu pasaulē. Lai gan, šāda veida ziņām Tirkīzai patika cilvēki kas šeit bija, bet bija arī citi cilvēki, viens no kuriem kāds nebija satikts. Visa pārcelšanās bija sarežģījusi dzīvi, krustām un šķērsām, bet Tirkīzai bija laiks pasmaidīt. Relatīvi sen. Smaragda ātri paspēja noilgoties pēc labākā drauga un viņas pārējiem draugiem.
Hop! Solis augšup, cik gan bērnišķīgi, bet jautri tas bija. Hop, un hop! Smaids meitenes sejā nebija nodzisināms. Atslēgusies no savas debesu, sapņu zemes Tirkīza palūkojās apkārt. Tur bija meitene. Viņa kaut ko pierakstīja. Lūkodamies meitenē, Tirkīzai skumjas par pārvākšanos saskuma vēl vairāk. Ja skumjas saskumts, tas nav uz neko labu.
Palūkojusies vēlreiz meitenē Tirkīza apdomājās. Nebija jau tā ka viņa nelaida sevī nevienu iekšā. varbūt vajadzēja? Tikai sasveicināties.
Labu dienu! Šie burvīgie vārdi, kā dziesma izskanēja no meitenes mutes.
Tirkīzas acis bija piekaltas meitenei. | |
|
