Merlina Maģijas Akadēmija
Would you like to react to this message? Create an account in a few clicks or log in to continue.


Bestia in mago nolī expergefacīre ~ Don't awake beast in the wizard
 
HomePortalSearchLatest imagesRegisterLog in

 

 Agrs rīts ezera krastā.

Go down 
3 posters
AuthorMessage
Emperatrise
Terra Venustas reflektants
Terra Venustas reflektants
Emperatrise


Postu skaits : 57
Reģistrēšanās datums : 2009-07-27

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeThu 30 Jul 2009, 10:20

Bija ļoti agrs rīts. Tik agrs, ka tikai visīstākie "cīruļi" spēja pamosties un, neizsakot savu sašutumu par to, cik agri tiem jāceļas, kaut ko pasākt. Arī Emperatrise bija viens no tiem cilvēkiem, vai, vismaz, mēģināja būt, jo viņas nelielais suns, kas bija apveltīts ar āža ietiepību, bija jāizved pastaigāties jau piecos no rīta. Tāpēc viņai nekas cits neatlika, kā vien ar aizpampušām acīm sekot savam lolojumam vārdā Lola un vērot, vai tā neaizklīst pārāk tuvu aizliegtajam mežam, kā tas bija noticis vakar no rīta pēcpusdienā un vakarā. Šoreiz gan mazais šunelis atvilka savu saimnieci pie ezera un sāka dzenāt mazās, graciozās spāres, kas lidinājās netālu no tā. Meitene noņēma Lolai kaklasiksniņu un iekārtojās uz tuvumā esošā celma, no kura pavērās ideāls skats uz ezeru, un bija labi pārredzams arī ceļš uz mežu, ja gadījumā sunenei atkal rastos vecā vēlme iet un to izpētīt.
Uzpūta vēss vējš, un meitene, kurai jau tā bija grūti pierast pie šiem klimata apstākļiem, nodrebinājās, taču neatļāvās uzvilkt līdzpaņemto jaciņu, spītīgi cenšoties sevi pārliecināt par to, ka nemaz tik auksti šeit nav un, ka pie tā visa ir viegli pierast. Viņa nolēma novērst domas no aukstā vēja un atkārtoti pievērsties ezera aplūkošanai Jā, daba šeit bija skaista. Ja Emperatrisei piemistu viņas māsas talants uz zīmēšanu, šī apburošā ezera ainava būtu iemūžināta uz papīra lapas. Bet kas gan bija glezna salīdzinājumā ar to, ko var izjust realitātē?
Back to top Go down
Sofija
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Sofija


Postu skaits : 442
Reģistrēšanās datums : 2009-07-18
Vecums : 29

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeFri 31 Jul 2009, 22:32

Kārtējā saules atnākšanas iesvētīšana, skrienot ar basām kājām pa atspirdzinošo rīta rasu un līksmojot par jaunas dienas atnākšanu. Jau pa gabalu bija dzirdami dzidri smiekli un sunim līdzīgas rejas. Vienīgi šī riešana izklausījās daudz varenāka un spēcīgāka, ne kā piedienētu parastam mājdzīvniekam.
Sofija un Manžūrijs. Tikai viņi abi tādā rīta agrumā spēj sacelt gaisā putnus un uzturēties ārpus telpām, kamēr citi mierīgi čučēja savās gultiņās. Šoreiz gan viņi necerēja satikt vēl kādu, ja neskaita brīnišķīgos ziedus, vēju, rasu un sauli.
Pirmais, kas atskrēja līdz ezeram, protams, bija Manžūrijs. Viņš jau pa gabalu bija sajutis kāda svešinieku klātbūtni, tāpēc pasteidzinājis soli. Te nu viņš bija-vilks visā savā godībā, ar pelēcīgajām acīm lūkodamies uz "iebrucējiem".
Drīz vien klāt bija arī Sofija. Par spīti tam, ka viņa bija veikla un ātra skrējēja, meitene nespēja mēroties spēkiem ar četrkājaino draugu.
Melnos matus, šoreiz rotāja dzelteni ziedi, bet mugurā bija uzvilkta parasta linu kleita gandrīz līdz potītēm. Citi Sofiju ieraugot uzreiz jautātu, vai meitenei nav auksti. Viņasprāt, tas bija pat muļķīgākais jautājums, ko cilvēks jel kad spētu uzdot. Atbilde skanētu smieklu veidā. Spītējot likteni panākumi tomēr rodas.
-Manžūrij, tu nevari mani tā vienkārši pamest,-acīmredzot viņa vēl nebija ieraudzījusi šeit esošo meiteni. Atkritusi uz ceļiem, viņa apskāva draugu, pirkstus iegremdējot vilka pelēcīgajā, garajā vilnā, kas patīkami sildīja pirkstus.
Back to top Go down
Emperatrise
Terra Venustas reflektants
Terra Venustas reflektants
Emperatrise


Postu skaits : 57
Reģistrēšanās datums : 2009-07-27

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeFri 31 Jul 2009, 23:41

Ezers, kas jau labu laiki bija piesaistījis Emperatrises uzmanību, likās pārāk mierīgs priekš ūdenstilpnes, kurā, kā meitene tika brīdināta, mājoja vairākas maģiskās radības. Protams, nebūtu jau bijis tā, ka ik pa laikam ezera vidū parādītos Nesijas galva vai kas tamlīdzīgs, taču viņa bija cerējusi vismaz uz noslēpumainiem trokšņiem vai kaut ko tamlīdzīgu. Jā, viņa bija absolūta iesācēja, ja runa bija par maģiju.
No pārdomām Seilīnu Emperatrisi iztraucēja kāda pēkšā vēja brāzma, kura vairākkārt pastiprināja kādas meitenes balsi. Nodrebinājusies dominikāniete palūkojās virzienā, no kura atskanēja balss. Runātāja bija gara auguma tumšmate, kura bija apskāvusi savu lolojumu. Emperatrise nevarēja nepasmaidīt. Un pēcāk arī neiesmieties, jo viņas pomerānijas špics Lola bija devusies "iepazīties" ar vilku un brīdī, kad sniegbaltā radībiņa, kuras spalva vietām bija gaiši, gaiši brūna, pieskrēja klāt tumšmates kompanjonam, Lola izskatījās smieklīgi maziņa. Domādama, ka špics diži lielas simpātijas vilkā, kuru tumšmatainā meitene, acīmredzot, dēvēja par Manžūriju, neizraisīja, tāpēc dominikāniete nolēma to pasaukt atpakaļ.
Lolita, junto!
Lola pieskrēja pie savas saimnieces un Emperatrise it kā atvainodamās uzsmaidīja un pabužināja savas sunenes biezo spalvu. Labi vismaz, ka špics klausīja komandām, citādi Emperatrisei nāktos doties pie tumšmatainās meitenes vilka, paņemt Lolu rokās un visu pavadīt ar veselu rindu "atvainojiet" mazliet ļaujot sev nosarkt par akcentu.. Nomurminājusi klusu sientate meitene nolēma iepazīties vismaz ar kādu akadēmijas audzēkni.
Sveika! Atvaino par...
Teikumu Emperatrise nepabeidza, tikai ar skatienu norāīja uz Lolu, kura sekojot pavēlei bija apsēdusies pie savas saimnieces kājām. Vēl viena nepatīkama vēja brāzma lika dominikānietei nodrebēt. Vienu brīdi viņa vēlējās pretoties sev uzstādītajam noteikumam un uzvilkt jaku, taču tad domās sevi norāja par to, ka ziemā tāpat būs ļoti auksti un labāk ātrāk pierast pie šī klimata. Meitene vēlreiz draudzīgi pasmaidīja.
Back to top Go down
Sofija
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Sofija


Postu skaits : 442
Reģistrēšanās datums : 2009-07-18
Vecums : 29

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeFri 07 Aug 2009, 15:33

OOC: jau savlaicīgi atvainojos par šo murgu, kas sekos aiz šī teksta. Paldies. ^^


Nē, šodien Manžūrijs nebija tik negatīvi noskaņots pret jauniem kompanjoniem. Īstenībā, šī mazā miniatūra ar dīvainajām ausīm, četrām mazām kājiņām un neparastu asti viņu uzjautrināja, pat ieinteresēja. Lai gan izmēros tas bija gluži vai kā medījums, tas tomēr bija suns-attāls vilka radinieks. Šis laikam bija viens no vistālākajiem.
Turpretī Sofijas sejā varēja manīt neviltotu prieku, proti smaidu, dzirkstošas acis.
-Sveika!-viņa mundri atsauca.
Reti kad cilvēki šādā laikā parādās ārpus akadēmijas sienām, tomēr kad tas notiek, Sofija jūtas sajūsmināta, ko gan ne vienmēr varētu teikt par Manžūriju. Bet šodien, acīmredzot, bija citādi.melnmate piecēlās kājās un nostājās blakus draugam.
-Nevēlies ziedu?-viņu uz nepazīstamās meitenes pusi pastiepa pušķīti pļavas puķu, kas bija dažādos lielumos un krāsās.
-Esmu Sofija,-viņa mazliet sapņainā balsī piemetināja.
Back to top Go down
Emperatrise
Terra Venustas reflektants
Terra Venustas reflektants
Emperatrise


Postu skaits : 57
Reģistrēšanās datums : 2009-07-27

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeSat 08 Aug 2009, 13:41

Vēl viena vēja pūsma. Emperatrise vairs nespēja izturēt vēsumu un ar sirdsapziņas pārmetumiem pilnu skatienu tomēr uzvilka līdzpaņemto jaku. Protams, tā daudz situāciju neuzlaboja, bet bija jāiztiek ar to, kas ir. Viņa paņēma savu suni rokās un bija ļoti pateicīga mātei Dabai par to, ka tā pomerānijas špicus ir apveltījusi ar garu, siltu spalvu.
Tumšmatainā meitene likās draudzīga. Varbūt tomēr dzīve šeit izvērtīsies tīri jauka, ja ir kaut viens šāds cilvēks. Bet Emperatrise nevēlējās par to spriest, iekams nebija satikusi pārējos. Pagaidām akadēmija likās diezgan tukša.
Paldies!
Smaida pavadīta pateicība par ziediem. Meitene rūpīgi nopētīja pušķīti. Daži no daudzajiem ziediem likās nepazīstami, pat mazliet eksotiski.
Prieks iepazīties, Sofij. Es esmu Seilīna Emperatrise un tā ir Lola
Meitene stādījās priekšā un iepazīstināja Sofiju ar savu nelielo šuneli, kuru viņa beidzot palaida vaļā. Lola atkal pievērsās Sofijas kompanjonam. Dominikāniete iesmējās.
Back to top Go down
Sofija
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Sofija


Postu skaits : 442
Reģistrēšanās datums : 2009-07-18
Vecums : 29

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeTue 13 Oct 2009, 15:41

Sofija pašķieba galvu, līdz ko meitene nosauca savu vārdu. Jau pēc izskata un vārda vien ir noprotams, ka svešiniece nav no aukstākajiem pasaules nostūriem.
-Tev ir sarežģīts vārds,-tumšmate secināja. Uz sārtajām lūpām vēl joprojām rotājās smaids.
Skatiens pievērsās Manžūrijam. Viņam tagad bija cits uzmanības piesaistošs objekts, proti, Emperatrises mazais draugs. Tā laikam ir pirmā reize, kad viņš neliekas ne zinis par to, vai Sofija sarunājas ar kādu citu.
-Labi, izklaidējies,- divreiz nebija jāsaka. Vilks aizrautīgi izkāris mēli, paskrēja dažus iespaidīgus soļus tālāk un gaidīja mazo četrkājaino Lolu.
Tikmēr Sofija jau bija aiztipinājusi līdz ezera krastam un iemērkusi plauktu atvēsinošajā ūdenī.
-Kā tu domā, kas šeit varētu dzīvot?-bija grūti pateikt ko tumšmate gaidīja. Plēsonīgas zivis? Trīsgalvainus ūdenspūķus? Rozā ponijus ar pleznām?
Viņa vienmērīgi kustināja roku un kā nohipnotizēta vēroja sevis saceltos ūdens vilnīšus, kas izplatījās tālāk.
Sofija izņēma roku no ūdens maigā tvēriena un pagriezās pret Emperatrisi, veltīdama viņai kārtējo sapņaino skatienu un nemirstošo smaidu.
Back to top Go down
Fins.
Terra Venustas 3. līmeņa skolēns
Terra Venustas 3. līmeņa skolēns
Fins.


Postu skaits : 491
Reģistrēšanās datums : 2009-11-17
Dzīvesvieta : Terra Venustas

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeThu 24 Dec 2009, 01:05

Džastins ar abiem saviem suņiem devās pastaigājās. Viņš lēni gāja uz meža pusi, bet suņi aizskrēja uz citu pusi. Ab suņi pieskrēja pie meitenēm un Labradorsdeva ķepu Emperatrisei, bet Haskija suns deva ķepu Sofijai. Fins nopūtās un arī devās uz Ezera pusi Kad viņš to sasniedza, suņi taisījās lekt ūdenī. Tad viņš iesvilpās, lai pasauktu labradora sunenīti un divas reizes uzsita knipi, lai pasauktu Haskja suņuku reizē. Abi suņi jau bija lēcienā, tāpēc viņi divu atmugurisko kūleņu darbībā un lēcienā uz atpakaļu palika sausi un devās pie saimnieka.
Hā.. Nepaspējāt ko?
Viņš ismēja savus suņukus. Tad Viņš iegāja tuvāk pie meitenēm un pasmaidīja.
Čau Sofij. Un kas esi tu? Es esmu Džastins Fins Čeiss!
Viņš teica un vēl reiz pasmaidīja. Viņš redzēja, kā suņi skatās uz ūdeni.
Aizpeldēsiet prom lai neapšļakstītu citus? Nedarīsiet pāri zivīm? Pēc tam atgriezīsieties sausi un smaržīgi? Un abiem jums jāatgriežas vakarā, kad kalpone teleportēs jūs uz māju mazgāt! Bet tāpat nestaigājat pa skol smirdīgi un netīri. Varat skriet.
Suņi apstiprinoši pamāja ar galvām, tad paskrēja nostāk no cilvēkiem un tad leca ūdenī ar lielu plunkšķi. Viņus aukstums un ledus netraucē. Gandrīz jau sasniedza trīs cilvēciņus, kuri stāvēja krastā.
Kas jauns? Jums nav karsti?
Viņš pavaicāja un novilka jaku. Viņš bija tērpies oranžos šortos un oranžā kreklā. Džastins, gribēja novilkt arī kreklu bet nenovilka, jo kā tas izskatītos? Sarp citu viņš labprāt dotos prom kopā ar suņiem peldē.
Back to top Go down
Sofija
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Sofija


Postu skaits : 442
Reģistrēšanās datums : 2009-07-18
Vecums : 29

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeSun 27 Dec 2009, 13:51

Ūdenspilieni no pirkstu galiem līgani pazuda atpakaļ dzelmē. Viņa sapņaini lūkojās pāri ezeram, šķietami, nedzirdot ne suņu rejas, ne kāda sacīto. Viņas prāts neko tādu vairs nepieņēma.
Sofija centās iztēloties visu dzīvi ūdeni. Bez vēja, bez zāles un puķēm, un mežiem, bez Manžūrija..Tā būtu cita dzīve, kaut kas jauns un nezināms, tomēr nespētu būt pat salīdzināma ar pašreizējo.
Kāds Sofiju sveicināja. Balss viņu izrāva no fantāzijām, domām, sapņiem, atveda atpakaļ un lika pagriezties.
Fins. Tomēr šoreiz meitene pat nepasmaidīja. Viņa zināja, ka Manžūrijam nav pa prātam kaut kas tāds, kas uzrodas negaidīti. Sofija bija ievērojusi, ka pret sieviešu dzimtas pārstāvēm draugs izturās daudz iecietīgāk un laipnāk, tāpēc viņam nebija īpaši iebildumi pret Emperatrisi.
Atskanēja brīdinošs rūciens. Manžūrijs bija piecilpojis blakus savai draudzenei, atstādams Lolu. Viņš pieglaudās meitenes sāniem un veltījis zvērojošu skatienu Finam, noņurdējās.
Bālie pirksti pazuda pelēcīgajā vilnā. Garām patraucās, šķietami, Fina suņi, bet tie Manžūrijam neizraisīja īpaši lielu interesi.
-Sveiks,-
viņa uzsauca.
Tomēr pieiet tuvāk puisim tumšmate neriskēja. Fina paša labā.
Back to top Go down
Fins.
Terra Venustas 3. līmeņa skolēns
Terra Venustas 3. līmeņa skolēns
Fins.


Postu skaits : 491
Reģistrēšanās datums : 2009-11-17
Dzīvesvieta : Terra Venustas

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeTue 29 Dec 2009, 21:49

Sofijas suns šķiet nebija priecīgs par Fina apmeklējumu, jo viņš zināja, ka viņš var ar lēcienu pieķerties koka zarā, kurš ir virs viņa galvas un tad jau noteikti Hanna ierastos un uzbruktu. Fins gan nevēlējās stāvēt trīs metrus no Sofijas un Emperatrises, tāpēc viņš paspēra vienu soli, lai būtu divu metru attālumā no Sofijas, tas arī viņam bija pieņemami.
Neuztraucies man nav bail no tava suņa.
Viņš teica un īsi pasmaidīja. Viņš nemeloja, tieši tāpēc arī drīkstēja tā teikt.
Back to top Go down
Sofija
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Sofija


Postu skaits : 442
Reģistrēšanās datums : 2009-07-18
Vecums : 29

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeTue 29 Dec 2009, 22:09

Sofija gandrīz aizrijās izdzirdot Fina teikto. Vienubrīdi gribēja smieties, tomēr meitene zināja, ka nedrīkst. Tas iespējams aizvainotu ne tikai Finu, bet arī uzticamo draugu. Manžūrijs tikmēr paslējis galvu augšup, pelēkās acis, neatraudams skatienu, pievērsa atnācējam.
-Nu...tas nav īsti suns,-
Laikam viņam bieži negadījās redzēt īstu vilku, turklāt tik tuvu citam cilvēkam, kurš nav ne pasargāts no uzbrukuma, ne īsti spēcīgs, lai spētu aizstāvēties.
Solis tuvāk bija vēl viena Fina kļūda. Vilks pie sāniem brīdinoši ierūcās. Sofija mirinoši uzlika tam roku uz pieres.
-Tas ir vilks. Mažūrijs vārdā,-
Pavisam ikdienišķais tonis lika noprast, ka dažreiz ir nācies saskarties dot tādu atbildi. Viņai pašai likās, ka tas ir pavisam normali, ja pie sāniem atrodas īsts vilks, kurš ir uzticīgs līdz tava mūža beigām un gatavs tevi uzmundrinoši pabikstīt un rotaļīgi bikstīt sānos.
Back to top Go down
Fins.
Terra Venustas 3. līmeņa skolēns
Terra Venustas 3. līmeņa skolēns
Fins.


Postu skaits : 491
Reģistrēšanās datums : 2009-11-17
Dzīvesvieta : Terra Venustas

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeTue 29 Dec 2009, 22:21

Protams Džastins zināja, ka tas ir vilks.
Tu domā ka es nezinu, ka tas ir vilks? Man māsai ir trīs, viens no viņiem man vienmēr kož, tāpēc, ka māšele viņam tā iemācīja, ja es eju viņas istabā. Es jau sāku pierast pie vilka kodumiem!
Fins teica un atminējās, kā viņš vienmēr gāja māsas istabā lasīt dienasgrāmatu un vilks rūca, bet Fins tikai teātrāli teica. "Ā jā čau" viņš sēdēja uz māsas gultas, bet suns koda viņam kājās, arī tad viņš teātrāli teica "Paldies par masāžu draugs" Tas viņam šķita smieklīgi, nostādīt māsas suni Muļķa lomā. Vilks jau atkal uzrūca.
Nebaidos.
Viņš teica Manžūrijam un iesmējās.
Back to top Go down
Sofija
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Terra Venustas 2. līmeņa skolēns
Sofija


Postu skaits : 442
Reģistrēšanās datums : 2009-07-18
Vecums : 29

Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitimeSat 16 Jan 2010, 17:37

-Tad labāk nesauc viņu par suni. Tev taču arī nepatiktu, ja es tevi sauktu par kalnu trolli, kaut gan ir acīmredzams, ka tu esi cilvēks, -
Sofiju, zināmā mēra, Manžūrija nosaukšana par suni pat nedaudz aizskāra. Vilks bija viņai kā brālis, tuvinieks un dvēseles daļa, ko nevar tā vienkārši apvainot.
Arī viņas attieksme pret tiem tā saucamajiem vilkiem, kas tika pieradināti dzīvot mājās un telpā kopā ar cilvēkiem, bija visai negatīva. Tas vairs nav vilks. Vien viņa atveidojums, ko deformējuši cilvēki ar savu nemitīgo mēģinājumu kādu pieradināt. Alkatība, varaskāre, vienkārša gribēšana izjauc dabas dabisko ritējumu.
Manžūrijs nerādījās apdzīvotās vietās, negāja iekšā nevienā māja, vairījās no cilvēkiem. Atrašanās šeit skolā bija kā pārbaudījums.
Un tieši šada uzvešanās viņu darīja nervozu un saniknotu.
-Mums jāiet,-
Sofija ātri noteica un steidzīgi uzsmaidīja gan Emperatrisei, gan Finam. Nepagāja ne minūte, kad abi divi-gan tumšmatainā meitene, gan vilks bija pazuduši skatam. Viņa zināja, ka šadās situācijās ātrāk jāiet prom. Vilks nav paredzams, tomēr meitene saprata, ka četrkājainais draugs sekos un neizlaidīs viņu no acīm.
Back to top Go down
Sponsored content





Agrs rīts ezera krastā. Empty
PostSubject: Re: Agrs rīts ezera krastā.   Agrs rīts ezera krastā. I_icon_minitime

Back to top Go down
 
Agrs rīts ezera krastā.
Back to top 
Page 1 of 1
 Similar topics
-
» Pie ezera
» Pie ezera

Permissions in this forum:You cannot reply to topics in this forum
Merlina Maģijas Akadēmija :: Pils teritorijā (* = nevar iegūt punktus) :: Lielais ezers-
Jump to: